Ēšanas traucējumi
Kas ir ēšanas traucējumi?
Ēšanas traucējumi (ĒT) ir smagas, potenciāli dzīvībai bīstamas saslimšanas, kas ietekmē cilvēka emocionālo un fizisko veselību. Tos raksturo neveselīgi ēšanas paradumi. Ēšanas traucējumi nešķiro – tie var ietekmēt ikvienu neatkarīgi no vecuma, dzimuma, etniskās piederības un ķermeņa tipa. Cilvēks var būt slims un joprojām izskatīties “veselīgi”.
Ēšana un problēmas ar ķermeni ir tikpat unikālas kā paši cilvēki. Ja bieži izjūti stresu, satraukumu, skumjas vai apjukumu saistībā ar ēdienu vai svaru vai formu, vai saproti, ka domas un izjūtas saistībā ar šīm lietām negatīvi ietekmē tavu dzīvi, iespējams, tev ir ar ēšanu vai ķermeņa uztveri saistīta problēma. Izplatītākie ĒT ir Anorexia Nervosa, ierobežojoši pārtikas uzņemšanas traucējumi (ARFID), Bulimia Nervosa un kompulsīva pārēšanās.
Ja tu vai kāds, ko pazīsti, ir norūpējies par savu ārējo izskatu, uzturu vai fiziskām aktivitātēm, ir svarīgi atcerēties, ka ir pieejama palīdzība – tev tas nav jāpārvar vienatnē.
Ar ēšanas un ķermeņa uztveres problēmām saskaras daudzi
Aprunājies ar uzticamu cilvēku
Ja tev rodas ar ķermeņa tēlu vai ēšanu saistītas grūtības, vērsies pie kāda ģimenes locekļa, drauga, skolotāja, skolas psihologa vai citas uzticības personas un saki, ka tev pašlaik ir grūti un ka vēlies par to aprunāties. Atceries, ka, lai meklētu atbalstu, tev nav jāatrodas tūlītējās briesmās vai jāizskatās kādā noteiktā veidā. Vari uzticības personām jau iepriekš nosūtīt resursus par ēšanas traucējumiem, lai viņi varētu sagatavoties.
Atpūties, kad tas nepieciešams
Mēs lielu daļu dzīves pavadām tiešsaistē un dažkārt neviļus sākam salīdzināt sevi ar citiem. Ir svarīgi atpazīt šīs sajūtas un ļaut sev atpūsties, kad visa ir par daudz. Mēģini darīt kaut ko, kas tev liek justies labāk un ļauj atgūties no stresa – piemēram, pastaigas dabā, mūzikas klausīšanās, dejošana vai meditēšana. Vajadzības gadījumā uz laiku pamet tiešsaistes telpu, un apsver iespēju tiešsaistē pārstāt sekot cilvēkiem, kas vairs tevi pozitīvi neietekmē un neveicina tavu atveseļošanos.
Novēro, kā sarunājies ar sevi
Cilvēki bieži ar sevi sarunājas, nemitīgi komentējot savas sajūtas un apkārt notiekošo. Dažkārt šī saruna var kļūt negatīva un toksiska, pasliktinot pašsajūtu. Centies runāt ar sevi laipni, pacietīgi un ar mīlestību. Runā ar sevi līdzīgi, kā tu runātu ar savu labāko draugu.
Rīkojies ar atklātību un drosmi
Daudziem pirmais solis ceļā uz atveseļošanos ir atzīšana, ka kaut kas nav kārtībā un ir pienācis laiks meklēt palīdzību. Pieņemt, ka kaut kas nav kārtībā, var būt mulsinoši, biedējoši un grūti, taču visdrosmīgāk ir atzīt problēmas esamību un aprunāties ar kādu uzticības personu. Paud savas jūtas atklāti – tev par tām nav jākaunas. Pārrunājot savas sajūtas tu varēsi sākt ceļu uz sevis pieņemšanu, sajūtu validēšanu un cerību. Ikviens ir pelnījis atveseļoties.
Atrodi savu iekšējo spēku un pozitīvās pazīmes
Ir viegli ļauties priekšstatam, ka izskats nosaka tavu personību. Patiesībā mēs esam kas vairāk par saviem ķermeņiem, un tavām domām, rīcībai un ietekmei uz pasauli ir lielāka nozīme nekā tavam ārējam izskatam. Tāpat atceries, ka skaistumam nav noteiktas formas vai izmēra, jo katram cilvēkam skaistums nozīmē ko citu. Var būt grūti pretoties nereālajiem skaistuma standartiem, ko mums uzspiež sabiedrība. Mūsu sabiedrībā ir izplatīta “diētas kultūra” – uzskatu kopums, kas piešķir tievumam, izskatam un formai lielāku nozīmi nekā veselībai un labsajūtai –, taču ir svarīgi atcerēties, ka tā ir sistēma, kas veidota ar mērķi gūt peļņu no nedrošības sajūtas, ko veicina uzskats, ka izskats nosaka mūsu vērtību.
Mēģini padomāt par visām savām īpašībām un stiprajām pusēm, kā arī par tavām ar izskatu nesaistītajām vērtībām. Koncentrēšanās uz šīm īpašībām var palīdzēt tev gūt plašāku skatījumu un izjust prieku par sevi un saviem sasniegumiem. Piemēram, vari sākt katru rītu, sakot: “Esmu pateicīgs/-a par manu pukstošo sirdi, kas uztur manu dzīvību. Esmu pateicīgs/-a par savu spēku, kas ļauj man pārvarēt grūtības.” Vajadzības gadījumā sazinies ar vietējo ēšanas traucējumu atbalsta grupu vai meklē profesionālu palīdzību.
Noskaidro, kas saasina tavus ēšanas traucējumus, un atbilstoši plāno
Ar ēšanas traucējumiem saistīta uzvedība bieži rodas noteiktos apstākļos – piemēram, mācoties eksāmeniem, veicot izmaiņas ikdienas rutīnā, izjūtot stresu ar ēdienu saistītos pasākumos vai piedaloties ģimenes svinībās un svētkos. Šādu uzvedību var izraisīt arī tevis patērētais saturs. Uzzini, kas tevī izraisa nepatīkamas vai negatīvas sajūtas saistībā ar tavu izskatu un/vai ķermeni. Sastādi sarakstu un izlem, kā meklēsi atbalstu, ja tiks izraisītas šādas sajūtas. Vari lūgt kādam, kam uzticies, palīdzēt tev ar šādiem saasinājumiem, lai šajos grūtajos laikos dzīvotu ar lielāku pārliecību, ka tiksi ar visu galā.
Vai ir normāli visu laiku domāt par savu formu un svaru?
Cik bieži tu domā par savu formu un svaru, un cik lielā mērā tas ietekmē tavu dzīvi? Reizēm domāt par savu svaru un formu nebūt nav neparasti. Tomēr, ja šādas domas aizņem daudz tava laika un rada apsēstības, satraukuma, raižu vai stresa sajūtas, iespējams, ka tev ir nepieciešams atbalsts. Vislabāk ir aprunāties ar kādu, kam uzticies, un saņemt pelnīto palīdzību. Tu neesi vienatnē – ir pieejama palīdzība.
Atbalsta sniegšana draugam, kurš cīnās ar bažām par ķermeņa tēlu vai ēšanu
Ja šīs problēmas skar kādu tavu draugu, iesaki draugam sazināties ar vietējo ēšanas traucējumu atbalsta grupu vai meklēt profesionālu palīdzību. Uzdod draugam atvērtā tipa jautājumus, piemēram, “kā tu šodien jūties?”, un ieklausies atbildē bez nosodījuma un pārtraukšanas, pat ja nepiekrīti visam sacītajam. Ir svarīgi nedarīt un neteikt lietas, kas var likt draugam sajust vainu vai kaunu. Centies neizturēties pārāk kritiski un nepiedāvāt tādus vienkāršus risinājumus kā “vienkārši paēd”, jo ēšanas traucējumi reti ir saistīti tikai ar ēdienu un mēdz būt aizsargmehānisms pret dziļākām emocionālajām ciešanām.
Iedrošini draugu, ja draugs izrāda nogurumu no centieniem atveseļoties. Atgādini par visiem atveseļošanās ieguvumiem, piemēram, par lietām, ko draugam reiz patika darīt un ko draugs pēc atlabšanas varēs darīt atkal. Jebkādi komentāri par izskatu var tikt uztverti negatīvi – piemēram, “tu izskaties tik veselīgi” cilvēkam, kurš atveseļojas, var nozīmēt “tu izskaties resns”. Atturies no toksiskām un nelietderīgām sarunām par izskatu, svaru vai ēdienu, pārejot uz pozitīvākām tēmām, un atgādini draugam par jau panāktajiem ieguvumiem, lai arī cik nelieliem.
Aprunājies ar speciālistu
Ja tu ciet no ēšanas traucējumiem vai satraucies par kāda drauga vai ģimenes locekļa labklājību, apsver iespēju aprunāties ar kādu uzticamu pieaugušo, sazināties ar vietējo ēšanas traucējumu atbalsta grupu vai meklēt profesionālu palīdzību.
Ja tu apsver iespēju nodarīt sev pāri vai ja tavi ēšanas traucējumi būtiski kaitē tavai veselībai (piemēram, tu ģībsti vai tev ir sirdsklauves), mēs stingri iesakām sazināties ar vietējo neatliekamās palīdzības dienestu.